Uz ko attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)?
THE Vispārīgā datu aizsardzības regulajeb GDPR ir Eiropas Savienības (ES) likumdošanas regulējums, kas stājās spēkā 2018. gada 25. maijā. Tā mērķis ir vienādot un stiprināt ES pilsoņu personas datu aizsardzību. Bet uz ko attiecas šī regula? Uz šo jautājumu mēs atbildēsim šajā rakstā.
Organizācijām, kas atrodas ES
Pirmkārt, GDPR attiecas uz visām organizācijām, kas dibinātas ES, neatkarīgi no tā, vai tās ir publiskas vai privātas, peļņas gūšanas nolūkā vai bez tā. Tas ietver uzņēmumus, asociācijas, valdības aģentūras, skolas, slimnīcas un daudzas citas. Neatkarīgi no tā, vai šīs struktūras apstrādā personas datus ES iekšienē vai ārpus tās, tām ir piemērojama GDPR.
Organizācijām ārpus ES, kas apstrādā ES pilsoņu datus
GDPR ir ekstrateritoriāla darbības joma. Tas nozīmē, ka tā attiecas arī uz organizācijām, kas atrodas ārpus ES, ja vien tās apstrādā ES pilsoņu datus. Piemēram, ASV uzņēmumam, kas tiešsaistē pārdod produktus klientiem Eiropā, ir jāievēro GDPR, apstrādājot šo klientu personas datus.
Organizācijām, kas uzrauga ES pilsoņu uzvedību
THE GDPR Tas attiecas arī uz organizācijām, kas izseko ES pilsoņu uzvedību, pat ja tās tieši nepārdod produktus vai pakalpojumus šiem pilsoņiem. Ja organizācija vāc, analizē vai izmanto datus par personu uzvedību ES, tai ir jāievēro GDPR. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kas specializējas tiešsaistes mārketingā, sociālajos medijos vai datu analītikā.
Apakšuzņēmējiem
Apakšuzņēmēji jeb apstrādātāji, kas apstrādā personas datus citu organizāciju vārdā, arī ir pakļauti GDPR. Viņiem ir jānodrošina, ka viņu datu apstrāde atbilst GDPR un ka dati ir aizsargāti pret nozaudēšanu, izmaiņām vai neatļautu piekļuvi.
GDPR darbības joma: Kuru tas skar un kāpēc?
GDPR (Vispārīgā datu aizsardzības regula) attiecas uz dažādām organizācijām gan ES iekšienē, gan ārpus tās. Tā ietekmē tās, kas apstrādā ES pilsoņu datus, neatkarīgi no tā, vai tie ir klienti, darbinieki vai citas personas, kuru uzvedība tiek izsekota. Tā attiecas arī uz apstrādātājiem, kas apstrādā datus citu organizāciju vārdā.
GDPR: nepieciešamība aizsargāt tiesības un brīvības
GDPR risina personas datu pieaugošo nozīmi globālajā ekonomikā un steidzamo nepieciešamību aizsargāt indivīda tiesības. Organizācijām ir jāievēro GDPR, lai izvairītos no bargiem sodiem, kā arī lai ievērotu klientu tiesības, stiprinātu savu reputāciju un veidotu uzticību.
GDPR: iespēja ieviest labāko datu pārvaldības praksi
GDPR ir ne tikai normatīva prasība; tā ir arī iespēja organizācijām ieviest labāku datu pārvaldības praksi. Tas stiprina to datu aizsardzības pārvaldību un uzlabo attiecības ar klientiem un lietotājiem. Tādējādi datu aizsardzība kļūst par galveno konkurences priekšrocību.
GDPR: Labāka datu pārvaldība lielākai efektivitātei
GDPR palīdz organizācijām precizēt savus iekšējos procesus, samazināt drošības riskus un labāk izprast datus, ko tās glabā un izmanto. Tas noved pie labākas lēmumu pieņemšanas un lielākas darbības efektivitātes.
Noslēgumā jāsaka, ka GDPR darbības joma ir plaša un tai ir tālejošas sekas. Organizācijām ir jāsaprot, uz ko tas attiecas un kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību GDPR. Atbilstība ir kas vairāk nekā tikai likuma ievērošana; tā ir par cieņu pret personām, kuru dati tiek apstrādāti. Potenciālie ieguvumi ir daudzi, sākot no individuālo tiesību aizsardzības līdz labākai datu pārvaldībai un klientu uzticībai.
LV 
FR 
EN 
DE 
ES 
EL 
IT 
HR 
PT 
NL 
DE_AT 
ET 
FI 
LT 
SK 
SL