Svētās tiesības

Hugo manierē

Privātās dzīves noslēpumainajā ēnā, 
Dārgs dārgums ir paslēpts, mūžīgi saglabāts, 
Kā rets dārgakmens, pasargāts no visu acīm,
 Tajā ir visintīmākie, retākie noslēpumi.

Kā modrs sargs, privātuma vairogs, 
Sargā mūsu noslēpumus, mūsu sapņus un mūsu domas, 
Tas mums sniedz mieru, klusumu,
 Un ļauj mums dzīvot pilnīgā brīvībā.

Kā neieņemama cietoksnis, 
Viņš atgrūž ziņkārīgos, skaudīgos, vainīgos, 
Un piedāvā mums patvērumu, miera oāzi, 
Kur vari būt pats, bez bailēm vai noraidījuma.

Tādējādi privātuma aizsardzība, 
Ir svētas tiesības, nenovērtējama svētība, 
Dārgums, kas jālolo, jāsargā, jāsaglabā, 
Lai mūsu eksistence būtu skaista, laimīga, cienījama.

Jo bez viņas mēs būtu bezdvēseliskas lelles, 
Lelles bez jebkāda šarma, 
Dehumanizētas būtnes, sabiedrības svara saspiestas, 
Un nolemts klejot tumsas ēnā.