GDPR un mākslīgais intelekts: kādi izaicinājumi gaidāmi?

Laikā, kad mākslīgais intelekts (MI) dramatiski maina mūsu ikdienas dzīvi, pastāv nopietnas bažas par personas informācijas aizsardzību. Eiropā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) ir galvenais tiesību akts, kas aizsargā pilsoņu privātumu. Bet vai šis noteikums, kas tika radīts laikā, kad MI bija mazāk izplatīts, joprojām ir aktuāls mūsdienu tehnoloģijās? Ar kādām problēmām tas saskarsies turpmākajos gados?

Mākslīgais intelekts un personas dati: nešķirams duets

Mākslīgā intelekta sistēmas izmanto milzīgu datu apjomu, bieži vien personiskus, lai mācītos, pielāgotos un pieņemtu lēmumus. Šie dati var ietvert uzvedības, biometriskos, ģeogrāfiskos vai sociālo mediju datus. Tomēr šī masveida apstrāde rada būtiskus jautājumus par:

Caurspīdīgums algoritmi bieži vien ir necaurspīdīgi, apgrūtinot datu apstrādes izpratni.
Mērķis Mākslīgais intelekts var atkārtoti izmantot datus citiem mērķiem, nevis tiem, kas sākotnēji bija paredzēti.
Piekrišana Vai sarežģītās mākslīgā intelekta sistēmās faktiski tiek iegūta informēta lietotāja piekrišana?

GDPR: stabils pamats, taču tas ir jāpielāgo

GDPR nosaka vairākus pamatprincipus, piemēram, datu minimizēšana, THE tiesības tikt aizmirstam, tur datu pārnesamība un caurspīdīgumsLai gan šie noteikumi attiecas uz automatizētu apstrādi, to ieviešana mākslīgā intelekta kontekstā saskaras ar vairākiem šķēršļiem:

Tiesības uz paskaidrojumu : raksts GDPR 22. pants nosaka tiesības to nedarīt būt iesniegts ir no lēmumi pilnībā automatizēta.
Atbildība Datu noplūdes vai bojājuma gadījumā, kurš ir atbildīgs? Izstrādātājs? Lietotājuzņēmums? Modeļa publicētājs?
Atklāšana un izsekojamība Mākslīgā intelekta datu vākšanu un izmantošanu dažreiz ir grūti izsekot, īpaši savstarpēji savienotās sistēmās.

Galvenie izaicinājumi, kas gaidāmi nākotnē

1. Izstrādāt ētisku un atbilstošu mākslīgo intelektu jau no projektēšanas stadijas (privātums integrētā veidā)

Kļūst svarīgi integrēt GDPR atbilstību jau no mākslīgā intelekta sistēmu izstrādes fāzes. Tas vajadzība atbilstības auditi GDPR platformā Priekš nodrošināt tur skaidrība algoritmi.

2. Regulēt ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanu

Līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta (piemēram, ChatGPT, Midjourney vai DALL·E) attīstību, aktuāls kļūst jautājums par datu izcelsmi, ko izmanto šo modeļu apmācībai. Regulatoriem ir jāspēj regulēt šī satura izmantošanu, nepārkāpjot intelektuālā īpašuma vai privātuma tiesības.

3. Apmācīt ieinteresētās personas juridiskos jautājumos

Izstrādātājiem, projektu vadītājiem un datu pārziņiem ir jābūt apmācītiem par GDPR un tās ietekmi uz mākslīgo intelektu. Sadarbība starp juristiem, inženieriem un lēmumu pieņēmējiem kļūst arvien svarīgāka.

4. Pielāgot Eiropas tiesību aktus

Eiropas Savienība jau strādā pie papildinošiem noteikumiem, piemēram, Mākslīgā intelekta likums, kuras mērķis ir regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu. Šis regulējums papildinās GDPR, lai labāk reaģētu uz mākslīgā intelekta specifiku.

Ceļā uz hibrīda datu pārvaldību

Šķērsošana starp datu aizsardzība Un mākslīgais intelekts prasa līdzsvarotu pieeju starp tehnoloģiskajām inovācijām un pamattiesību ievērošanu. Nākotnē mākslīgais intelekts būs ētiskāks, pārredzamāks un labāk juridiski regulēts. Uzņēmumiem jau tagad ir jāparedz šīs norises, lai saglabātu atbilstību prasībām un iegūtu lietotāju uzticību.