Sejas atpazīšana, mākslīgais intelekts un ētika: debates uzņem apgriezienus

Juridiskā uzraudzība – 2019. gada oktobris.

Maksāšana ar sejas atpazīšanu kredītkartes vietā, Amazon kameru izmantošana cīņā pret noziedzību, kā to darīja Orlando policija Amerikas Savienotajās Valstīs, sportistu un žurnālistu kustības pārvaldība Tokijas Olimpiskajās spēlēs, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju, vai tuvāk mājām, sejas atpazīšanas testēšana uz publiskiem ceļiem, kā Nicā, – tie visi ir projekti, kas liek sapņot... vai justies bezmiegam.

Gan Eiropā, gan plašākā pasaulē mākslīgā intelekta attīstības atklātās perspektīvas, īpaši apvienojumā ar sejas atpazīšanu, balss nospiedumu apstrādi vai emociju atpazīšanu, izraisa arvien vairāk reakciju.

Jo īpaši ētikas jautājumi tagad ir jaunās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas prioritāšu augšgalā.

Viņa paziņoja, ka plāno iesniegt likumdošanas priekšlikumu savu pilnvaru pirmo 100 dienu laikā, lai izstrādātu koordinētu Eiropas pieeju mākslīgā intelekta cilvēciskajām un ētiskajām sekām.

Tajā tiks arī pētīti veidi, kā veicināt inovāciju, izmantojot lielos datus.

Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa, ņemot vērā cilvēktiesības, ir likusi pamatus “uzticamam” mākslīgajam intelektam.

Savās vadlīniju publikācijās 2019. gada aprīlī tā noteica trīs raksturlielumus: mākslīgajam intelektam ir jābūt

1. Likumīgi, nodrošinot atbilstību piemērojamajiem likumiem un noteikumiem;
2. Ētika, nodrošinot ētikas principu un vērtību ievērošanu; un
3. Stabils, “gan tehniski, gan sociāli, jo pat ar labiem nodomiem mākslīgā intelekta sistēmas var nodarīt netīšu kaitējumu.”

Ētika saistībā ar mākslīgo intelektu jau bija tēma pēdējā starptautiskajā datu aizsardzības komisāru konferencē un deva pamatu publiskai deklarācijai.

Tajā minētas gan šo jauno tehnoloģiju priekšrocības, gan ar tām saistītie riski, un jo īpaši aizspriedumi un diskriminācija, kas no tām var rasties.

Tajā ir atgādināti vairāki būtiski principi, kuru mērķis ir garantēt individuālu uzticēšanos, vienlaikus veicinot inovācijas, tostarp lojalitātes princips un mākslīgā intelekta sistēmu pārredzamība.

Visbeidzot, tā iestājas par kopīgiem pārvaldības principiem starptautiskā līmenī.

Vēl ir vērts atzīmēt, ka 11. septembrī Eiropas Padome izveidoja ad hoc komiteju, kas atbildīga par mākslīgā intelekta izstrādes, projektēšanas un pielietošanas tiesiskā regulējuma nosacījumu analīzi.

Visbeidzot, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra 19. un 20. septembra seminārā pievērsās sejas atpazīšanas jautājumam, lai 2019. gada novembrī publicētu dokumentu par šo tēmu.

Un šodien?

Lai gan ētisko aspektu precizēšana, protams, ir vēlama, no stingri juridiskā viedokļa GDPR pilnībā attiecas uz sejas vai balss atpazīšanas sistēmām, kas ir biometrisko datu apstrāde.

Tāpēc šie dati tiek aizsargāti stingrāk un principā ir nepieciešama datu subjektu piekrišana. Ņemot vērā apstrādes sensitīvo raksturu, ir jāveic arī ietekmes novērtējums. Šajā kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš iepriekš minētajiem aspektiem un jo īpaši diskriminācijas riskiem, datu subjektu pamatotajām cerībām un apstrādes pārredzamībai.

Un arī:

• Francijā:

Oktobris ir kiberdrošības mēnesis.

Aptuveni trīsdesmit partneri, tostarp ANSSI un CNIL, ir apņēmušies vairot profesionāļu un privātpersonu izpratni par drošības un digitālajiem jautājumiem.

Kopš 26. septembra CNIL ir apstiprinājusi divas sertifikācijas iestādes.

• Eiropā:

Tiesības tikt aizmirstam un tiešsaistes piekrišanas derīgums: Trīs svarīgi Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi precizē tiesisko regulējumu.

2019. gada 1. oktobra spriedumā lietā “Planet49”Tiesa norāda, ka, lai likumīgi apkopotu informāciju, pamatojoties uz sīkfailiem, iepriekš atzīmēta rūtiņa nav pietiekama: sīkfailu izvietošanai ir nepieciešama interneta lietotāju aktīva un konkrēta piekrišana.

Interneta lietotājam ir jābūt informētam arī par sīkfailu darbības ilgumu un to, vai trešās personas var tiem piekļūt.

Šis spriedums apstiprina uzraudzības iestāžu, tostarp CNIL, nesen sniegto informāciju par sīkfailu lietošanas nosacījumiem.

Iekšā 24. septembra lēmums lietā “Google”Tiesa precizē, ka tiesības tikt aizmirstam neattiecas sistemātiski uz meklētājprogrammām ārpus Eiropas Savienības.

ES tas attiecas, piemēram, uz google.fr un citiem Eiropas paplašinājumiem. Tomēr meklētājprogrammai ir arī jāievieš pasākumi, lai atturētu interneta lietotājus no piekļuves attiecīgajām saitēm šīs meklētājprogrammas versijās ārpus ES no kādas no dalībvalstīm.

Sprieduma beigas ir svarīgas, jo Tiesa nostiprina uzraudzības iestāžu diskrecionāro varu: lai gan nav obligāti jāatsaucas uz saiti ārpus ES, iestāde saglabā tiesības likt meklētājprogrammai to atcelt kopumā, pēc tam, kad ir līdzsvarotas attiecīgās personas tiesības un informācijas brīvība.

Tieši šī pati līdzsvarošanas darbība ir otrā sprieduma pamatā. 24. septembrī Tiesa apstiprina spriedums GC ea pret/CNIL ka principiālais aizliegums apstrādāt sensitīvus datus attiecas arī uz meklētājprogrammām, taču katrā gadījumā atsevišķi ir jāveic analīze starp personas, kas pieprasa atsauču atcelšanu, pamattiesībām un interneta lietotāju, kuri potenciāli ir ieinteresēti šajā informācijā, pamattiesībām.

Ja meklētājprogramma neizdzēš atsauci, Tiesa vismaz tiesu datiem uzliek pienākumu parādīt rezultātus rīkojumā, izceļot aktuālo informāciju.