Mazais intimitātes princis

Antuāna de Sent-Ekziperī stilā

“Antuānam de Sent-Ekziperī privātuma aizsardzība ir intīms un universāls meklējums. Tāpat kā Mazajam Princim, kurš maigi rūpējas par savu rozi, mums ir jāsaglabā sava integritāte, brīvība un autentiskums. Tieši sava slepenā dārza glabāšanā mēs atrodam spēku mirdzēt, dalīties, pilnībā uzziedēt. Jo tajā slēpjas mūsu cilvēcības būtība, vērtīgs dārgums, kas jālolo un jāaizsargā.”

Plašajos eksistences plašumos atrodas slepens dārzs, delikāta patvēruma vieta, ko mēs saucam par privātumu. Kā dārgums, kas paslēpts Zemes sirdī, uz tāla asteroīda, daudz mazāka par mūsu Zemi, dzīvoja princis vārdā Leo. Viņš bija zinātkāra un vientuļa būtne, kura skatiens pētīja zvaigznes, meklējot atbildes uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem. Leo apzinājās, ka privātuma aizsardzība ir izšķirošs jautājums sarežģītajā Visumā, kurā viņš dzīvoja.

Kādu dienu, izpētot sava asteroīda tālos nostūrus, Leo sastapa smalku un skaistu rozi. Tā bija unikāla, tomēr arī trausla un ievainojama. Ieintriģēts par zieda skaistumu, Leo sāka ar to sarunāties, daloties savās pārdomās par dzīvi un privātumu.

Roze, apzinoties savu trauslumu un nepieciešamību saglabāt privātumu, dalījās savā pieredzē ar Leo. Viņa paskaidroja viņam, ka privātums ir vērtīgs dārgums, telpa, kur mūsu domas un emocijas var droši uzplaukt, prom no ziņkārīgām acīm.

Kopā Leo un roze sāka izpētīt dažādas Visuma planētas, atklājot pasaules, kurās tika pārkāpts privātums. Viņi sastapās ar iedzīvotājiem, kurus pastāvīgi novēroja, kur katra darbība tika rūpīgi pārbaudīta un katra doma analizēta.

Leo prātoja, kā viņš varētu aizsargāt savu privātumu šajā pasaulē, kur dominē tehnoloģijas un individualitāte ir apdraudēta. Viņš dažreiz jutās apmaldījies, bet roze bija klāt, lai viņu vadītu, atgādinot viņam, cik svarīgi ir palikt uzticīgam sev un saglabāt savu iekšējo telpu.

Uz kādas tālās planētas Leo satika viltīgu un gudru lapsu. Lapsa saprata privātuma nozīmi un dalījās ar viņu savā gudrībā.

“Privātums, dārgais Leo, ir vērtīgs noslēpums, dārgums, kas mums jālolo un jāaizsargā. Tieši šajā telpā mēs varam būt patiesi mēs paši, bez ierobežojumiem vai nosodījuma. Taču nepietiek tikai to vēlēties; tas ir arī jāsaglabā un jāaizstāv pret tiem, kas cenšas to ielauzties.”

Iedvesmojoties no lapsas vārdiem, Leo nolēma ņemt lietas savās rokās. Viņš sāka izglītot dažādu planētu iedzīvotājus par privātuma nozīmi, atgādinot, ka ikvienam ir tiesības saglabāt savu privātumu.

Atgriežoties uz sava asteroīda, Leo saprata, ka privātuma aizsardzība nav tikai individuāla lieta, bet arī kolektīva atbildība. Viņš mudināja citus cienīt vienam otra privātumu un neielauzties otra iekšējā telpā.

Leo arī saprata, ka privātums neaprobežojas tikai ar Visumu, kurā viņš dzīvoja. Tā bija universāla problēma, kas ietekmēja visas radības neatkarīgi no to izcelsmes pasaules.

Uzskatot privātumu par ideālu, Leo un viņa pavadoņi izveidoja aliansi, apvienojot centienus saglabāt intimitāti un individualitāti visā Visumā. Viņi zināja, ka katrs žests, katrs vārds, katra cieņas izpausme pret privātumu veicina pasaules radīšanu, kurā ikviens var brīvi uzplaukt.

Un tā mazais princis Leo kļuva par cerības simbolu, balsi, kas aizstāv privātuma aizsardzību. Viņa kādreiz vientuļais asteroīds kļuva par tikšanās vietu tiem, kas dalījās tādos pašos brīvības un privātuma meklējumos.

Un, lai gan Leo zināja, ka ceļš būs pilns ar šķēršļiem, viņš turpināja ceļot pa Visumu, sējot privātuma sēklas visur, kurp vien devās. Jo viņš ticēja šī ideāla spēkam, nepieciešamībai saglabāt privātumu, lai katrs cilvēks varētu mirdzēt visā savā krāšņumā.