PUBLISKĀS PĀRVALDES IESTĀDE (EPA) un GDPR

Valsts pārvaldes iestāde (VPI) ir juridiska struktūra, kurai ir finansiāla un administratīva autonomija, lai veiktu likumā noteiktus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus. VPI atrodas publiskas struktūras (valsts, vietējās pašvaldības, valsts iestādes utt.) uzraudzībā.

EPA var būt dažādi mērķi, piemēram, skolu, slimnīcu, muzeju, bibliotēku, sabiedrisko ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldība utt. EPA var tikt izveidotas ar likumu vai dekrētu, un tām var būt savs budžets. EPA ir īpaši darbības noteikumi, ko nosaka to statuss.

Valsts pārvaldes iestādei (VAI) var būt jāapstrādā dažādas personas datu kategorijas atkarībā no tās misijām un darbībām. Kopumā šie dati tiek vākti VAI pienācīgai darbībai un tās sabiedrisko pakalpojumu misiju veikšanai. Šeit ir daži piemēri par personas datiem, ko var apstrādāt EPA :

• Identitātes dati: vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese utt.
• Administratīvās vadības dati: nodokļu dati, algu dati, karjeras vadības dati utt.
• Ar drošību un aizsardzību saistīti dati: videonovērošanas dati, piekļuves kontroles dati utt.
• Ar veselību saistīti dati: piemēram, medicīniskie dati arodslimību vai arodrisku pārvaldības kontekstā.
• Vides dati: gaisa kvalitāte, ūdens kvalitāte, trokšņa mērījumu dati utt.
• Ar EPA darbību saistītie dati: darbības uzraudzības dati, statistikas dati utt.

Jāatzīmē, ka EPA ir tādas pašas saistības attiecībā uz personas datu aizsardzību kā citām organizācijām, un tāpēc tām ir jāievēro Datu aizsardzības likuma un [Datu aizsardzības likuma] principi. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) attiecībā uz šo datu vākšanu, apstrādi un glabāšanu.