Aiz skatienu maskas

Moljēra stilā

“Šajā manieres komēdijā Moljērs uzsver privātuma nozīmi sabiedrībā, kurā dominē ārējais izskats un tenkas. Personāži, saskaroties ar apkārtējo pastāvīgu novērošanu, cenšas saglabāt savu slepeno dārzu, savu intimitāti. Tādējādi Moljērs mums atgādina, ka privātums ir pamattiesības, telpa, kur ikviens var patiesi būt viņš pats. Tā ir luga, kas aicina mūs pārdomāt privātuma vērtību mūsu pašu dzīvē un pasargāt to no ziņkārīgām acīm.”

Aiz sabiedrības aizkulisēs, starp lellēm, kas dejo konvenciju ritmā, parādās ļoti unikāls tēls: aizsardzības akts I

1. aina: Buržuāzijas mājas dzīvojamā istaba

(Harpagona kungs, skops buržuā, sēž pie sava galda, alkatīgi skaita savas zelta monētas. Diskrēti ienāk viņa meita Elīze.)

Elīze: Mans dārgais tēvs, ļaujiet man parunāt ar jums par lietu, kas man ir tuva sirdij.

Harpagons (pārtraucot, nepaceļot acis): Runā, runā! Bet dari to ātri, man vēl ir dārgumi, ko saskaitīt.

Elīze: Šī ir mūsu privātā dzīve, Tēvs. Šajā sabiedrībā, kur viss tiek rūpīgi pārbaudīts, ir svarīgi aizsargāt savus noslēpumus un privātumu.

Harpagons: Mana meita, tu runā par himēru! Kāda nozīme mums jāpiešķir šai privātajai dzīvei? Vai tu neredzi, ka mūsu pasaule balstās uz ārējo izskatu un tenkām?

Elīze: Bet Tēvs, mūsu privātā dzīve ir mūsu slepenais dārzs, telpa, kur mēs patiesi varam būt paši, nebaidoties no citu skatieniem.

2. aina: Iela, mājas priekšā

(Valērs, jauns vīrietis, kas ir iemīlējies Elīzē, pievienojas Marianai, kautrīgai un noslēgtai jaunai sievietei.)

Valērs: Marian, mana dārgā draudzene, šajā sabiedrībā, kas alkst pēc skandāliem un tenkām, ir svarīgi saglabāt savu privātumu.

Mariane: Ak, Valēr, es piekrītu! Bet kā mēs to varam panākt, ja mūs pastāvīgi novēro un vērtē?

Valēra: Mums jābūt uzmanīgiem, jāglabā mūsu sarunas noslēpumā un jāizvēlas vietas, kur varam satikties, prom no ziņkārīgām acīm.

Mariane: Tas ir izaicinājums! Katrs mūsu solis tiek rūpīgi pārbaudīts, katrs mūsu teiktais vārds tiek vērots.

II cēliens

1. aina: Parks pie strūklakas

(Harpagons, Elīza, Valēra un Mariana satiekas, meklējot drošu vietu, kur sarunāties.)

Harpagons: Ko es šeit redzu? Savu meitu šī jaunā vīrieša sabiedrībā? Un kas ir šī jaunā sieviete? Ko tas nozīmē?

Elīze: Tēvs, lūdzu, ļauj mums saglabāt savu privātumu. Dod mums telpu, kur mēs varam uzticēties viens otram, nebaidoties no Tava sprieduma.

Harpagons: Mana meita, es saprotu tavu lūgumu. Privātums ir jēdziens, kas ir jārespektē. Bet es vēlos zināt patiesību! Kas ir šie svešinieki?

Valērs: Kungs, mēs esam vienkārši mīlētāji, kas meklē klusu stūrīti, kur dalīties savās jūtās. Privātums ir vērtīgs dārgums, intimitātes burbulis, kas mums jāaizsargā.

Trešais cēliens

1. aina: Dzīvojamā istaba, pēdējā konfrontācija

(Harpagons, Elīza, Valēra, Mariana un daži otrā plāna varoņi nonāk saspringtā aci pret aci.)

Harpagons: Elīza, Valēra, Mariana, jūs mani esat pārliecinājušas par privātuma nozīmi. Es jums piešķiru šo privilēģiju ar nosacījumu, ka jūs parādīsiet lojalitāti un cieņu pret mūsu ģimeni.

Elīze: Paldies, Tēvs! Mēs tevi nepievilsim. Privātums ir vērtīgs dārgums, ko mēs saglabāsim.

Valērs: Harpagona kungs, mēs novērtējam jūsu sapratni. Mēs apņemamies cienīt jūsu uzticību un aizsargāt mūsu privātumu no ziņkārīgām acīm.

Mariane: Paldies, kungs. Privātums ir patvērums, kur mūsu jūtas var uzplaukt, brīvas no ārēja nosodījuma.