
KOMUNISKA SABIEDRISKĀ IESTĀDE/PADOME (EPC) un GDPR
A Pašvaldības publiskā iestāde (EPS) ir juridiska persona, ko izveidojusi pašvaldība, lai pārvaldītu vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas darbību. EPS ir pakļauta pašvaldības kontrolei un tai ir zināma pārvaldības autonomija. EPS var būt dažādas juridiskas formas, piemēram, pašvaldības iestāde, vietējais publisks uzņēmums vai publisks rūpniecības un tirdzniecības uzņēmums.
Rātsnams ir pašvaldības publiska iestāde, ko izveido un pārvalda pašvaldība (vai pilsēta), un kuras uzdevums ir sniegt vietējos sabiedriskos pakalpojumus attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Pašvaldības publiskās iestādes ir juridiskas personas, kuras regulē publiskās tiesības un kuras ir daļa no teritoriālās pārvaldes Francijā. Tā ir pievienota pašvaldībai, un tās uzdevums ir nodrošināt vietējo lietu pārvaldību un apmierināt pašvaldības iedzīvotāju vajadzības.
Tur rātsnams ir pašvaldības publiskās iestādes tipa publiska juridiska struktūra. Tāpēc tai ir no pašvaldības atšķirīga juridiska persona. Rātsnamu vada mērs un pašvaldības dome, kurus ievēl ik pēc sešiem gadiem. Mērs ir atbildīgs par pašvaldības domes lēmumu īstenošanu un pašvaldības ikdienas vadību.
Rātsnamam ir likumā noteiktas pilnvaras un pienākumi. Tas ir atbildīgs par vietējo sabiedrisko pakalpojumu (civilstāvokļa aktu, pilsētplānošanu, ceļiem, skolām utt.), pašvaldības policijas, vietējo finanšu pārvaldības, reģionālās plānošanas utt. pārvaldību. Rātsnamu finansē no tā pašu resursiem (vietējiem nodokļiem, nodevām utt.) un valsts dotācijām. Tas ir pakļauts prefekta likumības kontrolei un Reģionālā revīzijas biroja finanšu kontrolei.
Rātsnami un vispārīgāk pašvaldību publiskās iestādes ir administratīvas vienības, kas var risināt dažāda veida jautājumus. personas dati saistībā ar viņu misijām. Starp pašvaldības apstrādātajiem personas datiem var minēt:
- Civilstāvokļa dati: pašvaldību domes ir atbildīgas par dzimšanas, laulību un miršanas reģistrāciju savā teritorijā, un tāpēc tās var apstrādāt tādus datus kā vārdi, uzvārdi, dzimšanas datumi, adreses utt.
- Ar vēlēšanām saistīti dati: Pašvaldības ir atbildīgas arī par vēlēšanu organizēšanu savā teritorijā, un tāpēc tās var apstrādāt tādus personas datus kā vēlētāju vārdi, uzvārdi, adreses, dzimšanas datumi utt.
- Ar administratīviem pieprasījumiem saistītie dati: pašvaldības saņem un apstrādā iedzīvotāju administratīvos pieprasījumus, kas var saturēt tādus personas datus kā vārdi, uzvārdi, adreses, tālruņu numuri utt. Ar pilsētplānošanu saistītie dati: pašvaldības ir atbildīgas par pilsētplānošanu savā teritorijā un tādēļ var apstrādāt tādus personas datus kā īpašnieku vārdi, uzvārdi, adreses, tālruņu numuri utt.
- Dati, kas attiecas uz pašvaldību pakalpojumiem: pašvaldības piedāvā iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus, piemēram, bērnudārzus, atpūtas centrus, bibliotēkas utt., un tādēļ var apstrādāt tādus personas datus kā šo pakalpojumu lietotāju vārdi, uzvārdi, adreses, tālruņu numuri utt.
Jāatzīmē, ka pašvaldību apstrādātos personas datus regulē noteikumi par personas datu aizsardzību, jo īpaši Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Datu aizsardzības likumu. Jo īpaši pašvaldībām personas datu apstrādē ir jāievēro mērķa, samērīguma, drošības un konfidencialitātes principi.