2020. gads un turpmāk

Juridiskā uzraudzība – 2019. gada decembris.

Ir pienācis jauns gads, bet arī jauna desmitgade ar saviem izaicinājumiem, ierobežojumiem un solījumiem.

Lai labāk risinātu šos jautājumus, īsi atskatīsimies uz 2019. gadu.

Vairāk nekā gadu pēc GDPR stāšanās spēkā jau ir iespējams veikt sākotnējo regulas ieviešanas novērtējumu.

Eiropas uzraudzības iestādes ir pārņēmušas savas jaunās pilnvaras un noteikušas savas pirmās sankcijas.

Tās ir arī izveidojušas sadarbību pārrobežu sūdzību izskatīšanā.

Var atzīmēt šādus novērojumus:

• Varas iestādes ir iekļāvušas GAFAM tikpat daudz savā redzeslokā kā mazākas struktūras.

To apliecina, piemēram, CNIL piemērotie naudas sodi Google piecdesmit miljonu eiro apmērā un Berlīnes iestādes piemērotie naudas sodi nekustamo īpašumu uzņēmumam Deutsche Wohnen 14,5 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus slimnīcām, skolām, telekomunikāciju uzņēmumiem, kā arī asociācijām un valsts iestādēm tiek piemēroti mazāki sodi, bieži vien drošības pienākumu pārkāpumu, sejas atpazīšanas nesamērīgas izmantošanas, kā arī sīkfailu nelikumīgas izmantošanas dēļ, kā tas nesen notika Beļģijā.

• Tomēr grūtības rodas, ja iestāde saskaras ar ievērojamu uzņēmumu ģeogrāfisko koncentrāciju.

Tādējādi procesuālās kavēšanās Īrijā attiecībā uz sūdzībām pret Facebook un WhatsApp sāk radīt diplomātisku nemieru uzraudzības iestāžu kopienā.

Neskatoties uz šīm grūtībām, mēs novērojam pieaugošu atbilstību prasībām un pakāpenisku tiesiskā regulējuma precizēšanu.

Šo precizējumu ir veicinājuši nesen pieņemtie Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi par datu vākšanu tiešsaistē, līdzatbildības jēdzienu un tiesībām tikt aizmirstam.

• Ārpus Eiropas konteksta datu aizsardzība un privātums kļūst par globālu problēmu.

Amerikas Savienotajās Valstīs Federālā tirdzniecības komisija neatpaliek ar rekordlielu piecu miljardu dolāru sodu (izlīguma rīkojumu) pret Facebook.

Kalifornijas Patērētāju privātuma likums, kas stājās spēkā 2020. gada sākumā, kļūst arī par tiesisko regulējumu uzņēmumiem, kas darbojas Kalifornijā.

Kamēr Ķīna attīsta distopiju, kas ievieš plašu tās iedzīvotāju uzraudzību, Āzijā un Āfrikā, īpaši Indijā, Togo un Kenijā, tiek pieņemti datu aizsardzības likumi.

2019. gadā radās nopietnas bažas, kas attīstīsies turpmākajos gados.

• Tiešsaistes datu vākšana, izmantojot sīkfailus, ir viena no galvenajām diskusiju tēmām.

Lai gan Eiropas "ePrivātuma" direktīvas projekts, no kura tika gaidīts daudz (pārāk daudz?), ir apstājies, gaidot jaunu Eiropas Komisijas priekšlikumu, būtu jāprecizē noteikumi, kas regulē sīkfailu izmantošanu un reklāmas tehnoloģiju darbību kopumā. 

Ar mērķi nodrošināt interneta lietotāja brīvāku un konkrētāku piekrišanu viņu datu apstrādei.

• Mākslīgais intelekts beidzot ir viens no galvenajiem jautājumiem turpmākajos gados.

Saistībā ar sejas atpazīšanu un biometriju kopumā tas rada gan iespēju, gan izaicinājumu mūsu demokrātiskajām sabiedrībām.

Ne bez pamata tas ir iekļauts jaunās Eiropas Komisijas programmā un CNIL ir uzsākusi publisku diskusiju par šo tēmu.

Eiropas Pamattiesību aģentūra ir uzskaitījusi Eiropas iniciatīvas šajā jautājumā.

Mākslīgais intelekts ir arī nākamās starptautiskās konferences (CPDP) tēma, kas notiks Briselē no 22. līdz 24. janvārim.

Šie apsvērumi noved pie jautājumiem, kas sniedzas tālāk par juridisko regulējumu, lai risinātu jauno tehnoloģiju izmantošanas ētiskos aspektus.

Papildus likumam uz spēles ir likta cilvēka cieņa, jo mūsu demokrātijas tiek apšaubītas ar informāciju, kuru ir arvien grūtāk pārbaudīt.

Ar vēlētāju informācijas manipulācijām saistītie skandāli Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā rada jautājumus par mūsu nākotnes sabiedrības izvēlēm nestabilā politiskajā, ekonomiskajā un vides kontekstā.

Globāls redzējums šķiet arvien nepieciešamāks, lai tuvotos nākamajām desmitgadēm pēc 2020. gada.

Šo uzdevumu veica Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs Džovanni Butarelli, kurš priekšlaicīgi nomira 2019. gadā.

Viņa domas nesen tika publiskotas manifesta "2030: jauna vīzija Eiropai" veidā, kas noslēdzas ar desmit punktu rīcības plānu ilgtspējīgai privātuma aizsardzībai.

Viņa veidotās saiknes starp datu aizsardzību, demokrātiju un cilvēka cieņu dziļu vides un sociālo pārmaiņu kontekstā ir patiess iedvesmas avots.

Pietiekami, lai asinātu mūsu kritisko domāšanu un iztēli šī gada sākumā, kas, ceram, būs pēc iespējas skaistāks.

Anna Kristīna Lakoste

Fragments no Bruno DUMAY grāmatas: GDPR ATŠĶIRŠANA – uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, stratēģiskajiem departamentiem un darbiniekiem – Gaëlle MONTEILLER priekšvārds